Invite a friend Bookmark English Latviešu Русский
Home Articles Forums Events Lakes and Rivers Photos Videos Classifieds Polls Games Blogs Fishing Abroad


Gauja
Offline
Group Creator
Artis_Bruvers
Category: Rīgas rajons
 
Group type: Public group (Help)
Album: 17 March, 2009
Location: Latvia,
Members: 5
Group title: Gauja

Gauja

Garums 452 km
Kritums 234 m ( 0.52 m/km )

Sākas Vidzemes augstienē, Cēsu rajonā, Taurenes pagastā.
Ietek Jūrā pie Carnikavas.

Kreisā krasta pietekas - Pīsla, Meļļupīte, Dzērbe, Dzestrene, Pērļupīte, Tirziņa, Vidaga, Vizla, Palsa, Rauza, Alkšņupe, Vija(60km), Abuls(52km), Dedums, Miegupe, Grīviņupīte, Rauna(50km), Rakšupe, Amata(67km), Skaļupe, Līgatne, Vildoga, Vējupīte, Lorupe, Egļupe, Straujupīte.
Labā krasta pietekas - Augstupīte, Tulija, Uriekste, Tirza(80km), Pīļupīte, Dzērve, Mustjegi(79km), Kaičupe, Stakļupīte, Streņčupīte, Krāčupe, Mellupe, Rātsupite, Jumara, Strīķupe, Lenčupe, Draņķupīte,
Brasla(70km), Loja.

Zivis - asari, ālanti, alatas, līdakas, plauži, raudas, baltie sapali, sapali, salates, vimbas, vēdzeles,

Vidējais caurplūdums grīvā : 70.7 m³/s, maks. 300 m³/s, min. 13.7 m³/s. Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet tā kā senā izteka ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu uzskata Arnīšu upi, kas sākas Elkas kalna pakājē, tek caur Zobola ez., nosusinātā Laidza ezera vietā tā satek ar Gaujiņu, šī vieta, arī ir viens no Gaujas iztekas variantiem. Šeit Gauja iegūst savu vārdu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezervirkni un uzņem tās ūdeņus. Gauja apliec Vidzemes Centrālo augstieni. No baseina platības 30% aizņem meži, 5% purvi. Baseinā apmēram 860 ezeru, 55 km² kopplatībā. Augšdaļā Gauja līkumo pa Vidzemes Centrālo augstieni, bet pie Rankas sāk tecējumu pa Vidusgaujas ieplaku, kur 24km garumā tek pa Latvijas-Igaunijas robežu. Šajā posmā Gauja ir diezgan garlaicīga, ar krūmiem apaugušiem krastiem. No Igaunijas Gaujā ietek tās lielākā pieteka - Mustjegi, satekas vietā rodas iespaids ka Mustjegi ir stipri vien platāka par Gauju. Starp Valmieru un Murjāņiem upe  plūst pa Gaujas senleju, bet tālāk pa Piejūras zemieni līdz ietekai Rīgas jūras līcī pie Carnikavas.
Gaujas gultne smilšaina, daudz sēres, strauji līkumi, nobrukuši krasti. Palienē daudz vecu atteku. Straumes ātrums 0.2-0.4 m/s, atsevišķās sērēs 0.6-0.8 m/s. Lielākās krāces - Sinoles un Sikšņu, kur atsedzas dolomīti, kā arī Strenču, Ķūķu, Kazu un Valmieras krāces, kur daudz laukakmeņu. Palu laikā Gaujas līmenis maksimāli ceļas augšdaļā par 2.5 m, vidusdaļā par 3-3.5 m, senlejā par 5 m. Jāpiebilst, ka pēdējajos gadu desmitos Gaujas ūdenslīmenis gada laikā svārstās tikai par aptuveni 2 m. Gauja daudz ūdeņus uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgas lietusgāzes upes augšdaļā, ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē, negaidīti ar duļķaino ūdeni sabojājot copi ne vienam vien makšķerniekam.
Ledus iešana parasti sākas martā, upes līkumos ledus reizēm veido sastrēgumus, appludinot tuvējo apkārtni. Agrāk pa Gauju pludināja kokus, par ko liecina daudz nogrimuši baļķi. Pludinātajiem kokiem graužoties upes līkumos, daudzi baļķi iedūrās krastos visdažādākajos stāvokļos un vēl tagad sagādā nepatīkamus pārsteigumus peldētājiem, laivotājiem un arī spiningotājiem.
Gauja ir iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, it sevišķi Valmieras - Murjāņu posms. Ja nepieciešams, Siguldas tūristbāzē var iznomāt laivas un citu laivu braucienam nepieciešamo inventāru.
Makšķerniekus no tālākām vietām Gauja piesaista ar alatām, kā arī ar sapaliem, vimbām un salatēm. Kas attiecas uz vimbām, tad Gaujā līdzīgi citām upēm
,
vimbu lomi pēdējajā laikā ir stipri sarukuši.
Peldēties gan Gaujā vajadzētu speciāli tam paredzētās vietās, vai lielāku sēru au
gšdaļā, tālāk no to robežas ar dziļumu, jo tur smiltis pastāvīgi plūstot vēl nav sablīvējušās un ja šādā vietā peldētājs, ieraudzījis dziļumu, mēģina nostāties uz kājām, tas iegrimst smiltīs (tā saucamās plūstošās smiltis). Ja nekrīt panikā, bet peld tālāk, tad problēmas nerodas.

 

 

Upes kilometrāža

 
  Km līdz grīvai Augstums virs jūras līmeņa Kritums m/km Krasta orientieri
         
  444 194.7 0.3 Izteka no Zobola ezera
  440 193.6 0.5 dzelzbetona tilts, bijušais Laidžu ezers
  436 191.7 2.8 labajā krastā - Bregža kalns (1 km)
  434 186.1 0.4 Lodes ezers
  433 185.7 0.9 Lodes tilts, tālāk - ezeriņš
  432.5     tilts pār noteku uz Stupānu ezeru
  432 184.8 0.0 Stupānu ezers
  431     Skolas ezers
  430     Dabaru ezers
  429 184.8 2.9? Nēķina tilts
  428.5     Nēķina dzirnavu aizsprosts
  427 179.0 0.6 Taurenes ezers
  421 175.5 0.2 kreisā krasta pieteka Dzestrene
  416     Gaujmaļu tilts
  411 174.0 1.1? Viļķenu dzirnavas
  408     Apteku tilts, bijušās dzirnavas
  406 168.4 0.8? Drustu HES aizsprosts
  404     kreisā krasta pieteka Pērļupīte
  402 165.3 0.6 dzelzbetona tilts
  401     kreisā krasta pieteka Ubeja
  397 162.3 0.8 labā krasta pieteka Tūlija
  396     Jēcu tilts
  395     bijušās Ilzēnu dzirnavas
  394 159.8 0.5 krāces
  389 157.1 0.1  labā krasta pieteka Abrupe
  387      Ieriķu -Abrenes dzelzceļa tilts
  384 156.5 0.5  bijušās Jaunpiebalgas dzirnavas
  382      Jaunpiebalgas tilts
  372 150.4 2.1  bijušās Silamētru dzirnavas
  367 139.8 0.8  Rankas papes fabrikas aizsprosts
  363 136.7 1.7?  Rēveļu tilts, Gaujas dzirnavas
  361      Rutkaviņas krauja
  359      Smiltenes-Gulbenes šosejas tilts
  356 125.1 1.1  bijušās Brantes dzirnavas
  347 115.6 0.9  labajā krastā Zvejniemu māja
  339 108.5 0.2  labajā krastā pieteka Uriekste
  330 106.3 0.8?  Velēnas tilts, dzirnavu aizsprosts
  324 101.6 2.6?  kreisajā krastā Krāču mājas, Sinoles krāces
  322      labajā krastā Robežkalns
  320 91.3 0.7  Sinoles dzirnavas, tālāk - tilts
  315 87.7 1.5?  bijušās Paideru dzirnavas
  312 83.1 0.3  dzelzbetona tilts, lab. kr. Lejasciems
  309 82.2 0.5  labā krasta pieteka Tirza
  305 80.1 0.2  koka tilts
  302      kreisā krasta pieteka Linupīte, labajā krastā Dūres ciems
  300 79.3 0.2  labā krasta pieteka Iežupe
  296      tiltiņš
  294 78.4 0.2  labā krasta pieteka Pīļupīte
  290 77.6 0.5  labā krasta pieteka Dzērvupīte
  287 76.2 0.4  kreisā krasta pieteka Tirziņa
  284 75.1 1.6  Sikšņu krāces
  280 68.8 1.1  kreisā krasta pieteka Vidaga
  278 66.7 1.1  kreisā krasta pieteka Vizla
  274 62.3 0.6  Virešu tilts (Rīgas Pleskavas šoseja)
  270 60.1 0.5  kreisā krasta pieteka Vecpalsa
  261 55.6 0.2  Gaujienas tilts
  259 55.2 0.3  kreisā krasta pieteka Zvārtava
  249      labajā krastā Igaunijas robeža
  245 51.2 0.2  labajā krastā pieteka Mustjegi
  230 48.3 0.0  labajā krastā atteka, 250 m gara sala
  224 48.2 0.2  Annu tilts
  216 46.6 0.3  labā krasta pieteka Kaičupe
  213 45.8 0.2  labajā krastā atteka, 1 km gara sala
  208      Taču pārceltuve
  204 44.0 0.2  Spicrāmju tilts
  196 42.1 0.2  kreisajā krastā Kasišu mājas, labajā krastā Vecmājas
  190 41.1 0.2  kreisā krasta pieteka Vija
  183 40.0 0.2  Oliņu pārceltuve
  171 37.6 0.2  labajā krastā Kauču mājas, neliela sala
  168 37.0 0.1  Strenču tilts
  164 36.6 0.9  Rīgas - Valkas dzelzceļa tilts, sākas Strenču krāces
  159 32.0 0.1  labā krasta pieteka Lielupe, Krācenes mājas, krāču beigas
  153 31.3 0.2  labā krasta pieteka Mellupe
  148 30.2 0.2  kreisā krasta pieteka Abuls
  143 29.4 0.2  Kazu krāces
  141      Valmieras tilts
  139      bijušais šaursliežu dzelzceļa tilts
  137      apvedceļa tilts
  135      labā krasta pieteka Jumāra
  133 27.6 0.1  sākas Gaujas Nacionālais parks
  132      kreisajā krastā Pekas kalna pilskalns
  130 27.2 0.1  kreisā krasta pieteka Miegupīte
  125 26.8 0.1  kreisajā krastā Liepas iezis
  123 26.6 0.1  labajā krastā Sietiņiezis
  118 26.0 0.2  kreisajā krastā Lodes ciems
  115 25.4 0.2  kreisā krasta pieteka Rauna
  114      kreisajā krastā Kazu iezis
  108 24.3 0.2  kājnieku tiltiņš
  104 23.6 0.3  kreisajā krastā Ērgļu klintis
  103 23.3 0.1  labā krasta pieteka Vaidava
  99 22.7 0.2  labā krasta pieteka Lenčupe
  96 22.0 0.1  Raiskuma tilts, Cēsis
  91 21.5 0.2  kreisā krasta pieteka Rakšupe, labajā krastā Kvēpenes pilskalns
  88 21.0 0.3  kreisajā krastā Briedīšu iezis
  86 20.5 0.2  kreisā krasta pieteka Amata
  85 20.3 0.5  Labā krastā Ķūķu klintis, krāces
  82 18.8 0.4  kreisā krasta pieteka Skaļupe
  80      Kreisajā krastā Spriņģu iezis
  79 17.7 0.4  kreisā krasta pieteka Līgatne, Līgatnes prāmis
  77      labajā krastā Nāru klintis
  76 16.5 0.3  labajā krastā Gūdu klintis
  73      labajā krastā Launaga iezis
  72      kreisā krasta pieteka Vildoga, Dagnes ala
  70 15.0 0.2  labā krasta pieteka Brasla
  59 12.5 0.5  kreisajā krastā Gleznotāju krauja
  58      labajā krastā Turaidas pils
  56 11.1 0.2  Siguldas tilts
  52 10.4 0.2  labajā krastā Velna ala, vanšu tilts
  51      kreisā krasta pieteka Lorupe
  43 9.0 0.1  kreisajā krastā Gaujas Zvēraudzētava
  39 8.7 0.2  labā krasta pieteka Loja, Murjāņu tilts
  37      kreisajā krastā Inčukalna Velnala
  25 5.3 0.3  Iļķenes tilts
  18 3.0 0.6  kreisajā krastā Gaujas - Baltezera kanāls
  14 0.8 0.1  Ādažu tilts
  11 0.5 0.0  bijusī taču pārceltuve
  8 0.4 0.1  Rīgas - Tallinas šosejas tilts
  4 0.2 0.1  Rīgas - Saulkrastu dzelzceļa tilts
  0 0.0    ieteka Rīgas jūras līcī
Group forum
Latest topicsPostsAuthorLatest reply


Powered by:
BoonEx - Community Software; Dating And Social Networking Scripts; Video Chat And More.
Copyright © 2019 Makšķerē.LV.
Рыбалка в Украине. Сайты о рыбалке. ТОП