Daugava
Krāslavas, Daugavpils, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres, Rīgas raj.

Garums 1020 km (Latvijā 357km)
Kritums 221 m (0.28 m/km Latvijā)

Sākas  Krievijā, Valdaja augstienē
Ietek Rīgas līcī

Kreisā krasta pietekas - Laucesa, Ilūkste, Dviete, Eglaine, Mazsusēja, Pikstere, Lauce, Ķekava.
Labā krasta pietekas - Indra, Liksna, Dubna, Nereta, Aiviekste, Pērse, Ogre, Milgrāvis.

Zivis - asari, ālanti, karūsas, karpas, līdakas, plauži, raudas, sapali, salates, sīgas, sami, vēdzeles, zandarti, zuši.
Lejasdaļā zem Rīgas HES aizsprosta - arī kāda vimba.
Līdz 1965 gadam visai neveiksmīgi mēģināts aklimatizēt sterletu. Grūti uzskaitīt visas Daugavā sastopamo zivju sugas, vieglāk to kura nav sastopama, piemēram - alate(itkā arī to jau mēģina aklimatizēt Daugavas ūdeņiem).

Augštecē plūst caur vairākiem ezeriem, paplašinās un tek pa labi izveidotu ieleju ar augstiem krastiem. Lejtecē krasti zemi. Gultnē laukakmeņu un dolomītu krāces, daudz salu. Vietām krastos atsedzas smilšakmens, dolomīti un merģeļi. Daugava parasti aizsalst Decembra beigās, ledus sāk iet marta beigās. Daugavas tecējumu traucē trīs HES aizsprosti, veidojot plašas ūdenskrātuves - Pļaviņas(34.9 km²), Ķeguma(24.9 km²) un Rīgas(42.2 km²).